Dziesmu svētkus daudzi uzskata par mūsu tautas lielākajiem svētkiem. Tiem ilgi gatavojas, tos ļoti gaida, ar godu aizvada, lai pēc tam vēl ilgi atcerētos. Pavisam ir notikuši 23 Vispārējie Dziesmu svētki (jau ir bijuši 13). Beidzamie Dziesmu svētki notika 2003. gadā. Šajos Dziesmu svētkos piedalījās aptuveni 13 000 dziedātāju un 14 00 dejotājuAr starptautiskās organizācijas UNESCO 2003.gada 7.novembra lēmumu Dziesmu svētku tradīcija ir iekļauta Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

1873. gada 2 .martā Rīgas Latviešu biedrības runasvīru sapulcē Rihards Tomsons nāca ar priekšlikumu sarīkot Dziesmu svētkus. Sapulce vienbalsīgi nosprieda, ka biedrības priekšniekam jāizgādā atļaujas svētku svinēšanai Rīgā. Pirmo latviešu vispārīgo Dziesmu svētku komitejā par priekšnieku iecēla Rihardu Tomsonu. Locekļi bija – J. Blaumanis, B. Dīriķis, P. Siliņš, K. Ranbergs un R. Gailis. Pēc tam tika sasaukta koru vadoņu un skolotāju sapulce. Par šo sapulci centrālā valsts muzejā latviešu Dziesmu svētku izstādes arhīva materiālos lasām: ”Koru vadoņu un skolotāju sapulcē 1873. gada 28. martā, kurā piedalījās, starp citiem, arī Valkas skolotāju semināra direktors J. Cimze, skolotājs Baumaņu Kārlis no Pēterpils, skolotāji un ērģelnieki Indriķis Zīle no Valkas un Jānis Bētiņš no Irlavas, vienojas svētkus svinēt tai pašā gadā 26. – 29. jūnijam un izstrādā svētku programmu.”

Rīgā ieradušies 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Tie 1. Dziesmu svētki, kas viņus šeit sapulcinājuši. Laicīgā koncerta programmā iekļautas 2 K. Baumaņa Oriģināldziesmas, kā arī 10 J. Cimzes, D. Cimzes un J. Neilanda tautadziesmu apdares.
Baumaņu Kārļa sacerētā Latvijas valsts himna arī skanēja 1. Dziesmu svētkos. Cariskā cenzūra bija aizliegusi lietot vārdu „Latvija”, to tad aizstāja ar vārdu „Baltija”.

„Lepnās Rīgas vārti atvērās, viņas valodas pacēlās, un nievātā tauta caur tiem iegāja. Rīga nodimdēja, Māras baznīca notrīcēja, un Ķeizardārzs pārvērtās dziesmu ezerā,” – tā 1. Dziesmu svētku iespaidus izteicis dzejnieks Auseklis. Bet gadsimta ceturksni vēlāk literatūras kritiķis J. Jansons- Brauns sniedzis šādu 1. Dziesmu svētku novērtējumu: „Šai svētkos nu pirmoreiz agrākie vācu apakšnieki un zemnieku kārtas ļaudis no dažādiem Vidzemes un Kurzemes apriņķiem līksmi un droši sajuta un saprata, viņi – vesela, dzīva un spēcīga tauta.”